Mēs atbalstām Eiropas Komisijas ieceri izveidot digitālu vienoto tirgu (Digital Single Market – DSM) Eiropā. Daudzas pretrunas un problēmas jau ir pārvarētas vai tiek apspriestas pašreizējos digitālā vienotā tirgus mērķos. Taču valodas barjera vēl aizvien ir galvenais šķērslis patiesi vienotai Eiropas ekonomikai un sabiedrībai.

Valodu daudzveidība ir Eiropas stūrakmens un kultūras vērtība, un tai tādai ir jāpaliek. Taču valodas barjera, kuras rašanās iemesls ir Eiropas Savienības (ES) 24 oficiālās valodas, sadrumstalo Eiropas tirgu un neveicina tā ekonomisko potenciālu. Gandrīz puse no ES pilsoņiem nekad neiepērkas tiešsaistē, ja saskarnē izmantotā valoda nav viņu dzimtā valoda; sabiedriskos e-pakalpojumus parasti izmanto tikai valsts valodā, un ES izglītības un kultūras satura bagātību ierobežo valodu kopienu ietvari. Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi atrodas ļoti neizdevīgā stāvoklī, jo maksa par pakalpojumu sniegšanu vairākās valodās ir pārmērīgi augsta, un tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju.

Par laimi, šo barjeru var pārvarēt, un Eiropai tādēļ nav jāatsakās no savas bagātības, ko sniedz valodu daudzveidība. Tehnoloģiju attīstība ir radusi risinājumus, kā automatizēt tulkošanu un citus ar daudzvalodību saistītus procesus. Kaut arī šīs tehnoloģijas nav nevainojamas, tās var piedāvāt milzīgi daudz priekšrocību, kas sniedz iespēju piekļūt daudzvalodu un starpvalodu tīmekļa vietnēm un e-pakalpojumiem, iegūt informāciju no datiem dažādās valodās un palielināt tulkotāju darba efektivitāti.

Tomēr tiešsaistes mašīntulkošanā un valodas tehnoloģiju pakalpojumos dominē starptautiski uzņēmumi, kuri neatrodas Eiropā un koncentrējas galvenokārt uz angļu valodu un dažām pasaules lielākajām valodām, nedomājot par ES valodām ar mazāku ekonomisko ietekmi. Tāpēc gandrīz puse ES pilsoņu atrodas digitāli neizdevīgā stāvoklī to dzimtās valodas dēļ.

Tirgus nozare viena pati nevar uzveikt Eiropas valodu izaicinājumu, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota ES rīcība. Eiropai ir vajadzīga stratēģija, lai likvidētu valodas barjeru, tādējādi sniedzot iespējas ES uzņēmumiem un cilvēkiem, kā arī nodrošinot vienlīdzīgas digitālās iespējas visām ES valodu kopienām.

Tikai tad, ja digitālā vienotā tirgus stratēģijā būs iekļauta nepieciešamība izmantot tehnoloģiskos risinājumus valodas barjeras pārvarēšanai, šī tirgus potenciāls tiks pilnībā atbrīvots. Pie šādiem risinājumiem varētu minēt arī visu ES oficiālo valodu digitālo pakalpojumu komplektu, kas būtu pieejams visiem ES pilsoņiem, uzņēmumiem un organizācijām. Digitālo valodu pakalpojumu ieviešana dotu iespēju tehnoloģiju un pakalpojumu uzņēmumiem radīt virkni komerciālu risinājumu, lai apmierinātu daudzveidīgās tirgus vajadzības un prasības.

Mēs uzskatām, ka šādi tehnoloģiski risinājumi, kuru pamatā ir izcilie Eiropas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares sasniegumi inovācijās un pētniecībā, ES pilsoņiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm nodrošinās piekļuvi augstas kvalitātes mašīntulkošanas pakalpojumiem un citiem sarežģītiem valodu risinājumiem, kas īpaši paredzēti uzņēmumiem, patērētājiem un pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu jomai. Eiropas IT uzņēmumu un pētnieku saime šobrīd izstrādā Vienotā digitālā daudzvalodu tirgus stratēģisko plānu. Šis plāns tiks izklāstīts Rīgas samitā 2015 (2015. gada 27.–29. aprīlī).

Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas Kopienas digitālā vienotā tirgus stratēģijā daudzvalodība ir jāuztver ne tikai kā izaicinājums, bet arī kā lieliska ekonomiskās izaugsmes un sociālās saliedētības iespēja.

Mēs, zemāk parakstījušās ieinteresētās personas (pētnieki, izstrādātāji, mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji, tirgus līderi un viedokļu noteicēji, kā arī atsevišķi entuziasti), lūdzam Eiropas Komisiju iekļaut daudzvalodības izaicinājumu digitālā vienotā tirgus stratēģijā un apņemamies kopīgi strādāt, lai rastu risinājumu valodas barjeras pārvarēšanai, tādējādi padarot patiesi integrētu digitālo vienoto tirgu par īstenību.

Parakstīt vēstuliSkatīt parakstītājus